Par koncertu
Piektdien, 8. martā, Rīgā, kultūras telpā “Hanzas perons” ar savu līdz šim vienīgo kopkoncertu viesosies godalgotais perkusiju ansamblis ‘Sō Percussion’ un Pulicera balvas laureāte, dziedātāja Kerolaina Šo (Caroline Shaw) no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šogad augustā apritēs pieci gadi, kopš “Hanzas perons” vēris durvis pēc vērienīgās rekonstrukcijas 2019. gada vasarā. Lai atzīmētu šo, no vienas puses – gana īso mēroto ceļu, bet, no otras, veroties tālumā, kurp “stiepjas sliedes no Perona”, līdz augusta nogalei gaidāmi vairāki spilgti kultūras un mākslas notikumi. Pirmais no tiem jau drīz, kad “Hanzas peronā” pirmoreiz ar kopīgu koncertu viesosies viens no ievērojamākajiem mūslaiku perkusiju ansambļiem ‘Sō Percussion’ un komponiste, vijolniece, dziedātāja jeb, pēc pašas vārdiem, “mūziķe, kas mūziku raksta” – Kerolaina Šo.
Kopš tā dibināšanas 1999. gadā ansamblis ‘Sō Percussion’ pārraksta XXI gadsimta kamermūzikas noteikumus ar savām novatoriskajām un oriģināli veidotajām dažādu žanru koncertprogrammām, pārsteidzošām mūsdienu klasikas interpretācijām un, kā rakstījis žurnāls ‘The New Yorker’, dara to ar “uzmundrinošu anarhijas un precizitātes sajaukumu, ar stingrību un jucekli”. Nemitīgās sadarbības ar kolēģiem ne tikai visdažādākajos mūzikas žanros, bet arī laikmetīgajā dejā un teātrī, kā arī iesaiste kopienu darbā ar izglītojošām aktivitātēm ir ļāvusi iemantot plaša jo plaša klausītāju loka cieņu un apbrīnu.
“Ja perkusionisti ir, kā citviet runā, jaunie virtuozitātes karaļvalsts prinči, tad šie četri Jeila Universitātes absolventi no Bruklinas ar tērauda plaukstu locītavām šos kroņus valkā ar pārliecību,” par Ēriku Čā Bīču (Eric Cha-Beach), Džošu Kvilenu (Josh Quillen), Ādamu Slivinski (Adam Sliwinski) un Džeisonu Trūtingu (Jason Treuting) kādā recenzijā rakstījis ‘The Financial Times’. Nudien, ar ierakstītiem neskaitāmiem albumiem, koncertiem Kārnegī zālē, Linkolna centrā, Volta Disneja koncertzālē, Bārbikenā, regulāri atskaņojot ievērojamāko 20. un 21. gadsimta skaņražu darbus, tostarp tieši ‘Sō Percussion’ radītos, ir grūti tam iebilst. No Stīva Reiha (Steve Reich) opusa “Bungošana/ Drumming” līdz kulta rokgrupas ‘The National’ līdera Braisa Desnera (Bryce Dessner) “Mūzikai koka un stīgu instrumentiem”, atpakaļ pie ‘Bang On A Can All-Stars’ dibinātājiem Džūlijas Volfas (Julia Wolfe) un Deivida Lenga (David Lang), tālāk pie Vīdžeja Aijera (Vijay Iyer), Angelikas Negronas (Angélica Negrón) un citiem jaunākās paaudzes komponistiem.
Pēdējo pāris gadu laikā kopā ar mūziķi Kerolainu Šo ansamblis ir ierakstījis divus albumus. 2021. gada sākumā klajā nākušais ieraksts ‘Narrow Sea’, kurā piedalās arī pianists Gilberts Kelišs (Gilbert Kalish) un dziedātāja Dona Apšo (Dawn Upshaw), atnesa autorei ‘Grammy’ balvu par “Labāko laikmetīgās klasiskās mūzikas kompozīciju”. Balvu, kuru kā vēl vienu izcilības cildinājumu pievienot savulaik saņemtajam “Puliceram” gan tobrīd, gan joprojām esot jaunākajai šīs balvas ieguvējai. Ieraksta ‘Let The Soil Play Its Simple Part’ materiāls – Kerolainas Šo oriģināldziesmas un versija kādam aizgājušo laiku zviedru popmūzikas grāvējam – tapa pandēmijas virpulī trīs dienu laikā. Ar kopradīto programmu ‘So Percussion’ un K. Šo uzstājas gan ASV, gan Eiropā, tostarp Elbas filharmonijā, Tīringenes Baha nedēļās Vācijā, Kataloņu mūzikas pilī Barselonā un Bārbikena Miltonkortā.
“Vārds jeb nodarbošanās “komponists” dažiem var nozīmēt ko ļoti konkrētu. Man pašai, savukārt, ir ļoti svarīgi, ka netieku ievilkta tikai kādā vienā kopienā,” savulaik britu laikrakstam ‘The Guardian’ ir teikusi Kerolaina Šo. Un viņas radošā darbība par šādiem draudiem brīvībai un meistarīgai daudzpusībai ne tuvu neliecina. Pat neliels izvilkums no viņas pēdējo gadu darbības un sadarbībām uzrāda vārdus, kurus kopā redzēt iedomātos retais. Jauktā secībā, bet starp tiem atrodami reperi Kanye West un Nas, soprāns Renē Fleminga (Renée Fleming), mecosoprāns Anne Sofija fon Otere (Anne Sofie von Otter), grupas ‘Arcade Fire’ mūziķis Ričards Rīds Parijs (Richard Reed Parry), pianists Džonatans Biss (Jonathan Biss) un citi. Šķiet, apjukusi no tik atšķirīgus mūzikas žanrus un, šķiet, uzskatus un pārliecības pārstāvošiem Kerolainas Šo domubiedriem, jau pieminētās avīzes žurnāliste tomēr naivi pajautājusi, “vai ir kāda īpaša mūzika, kurā Kerolaina smeļas iedvesmu?” Uz to mūziķe atbildēja:
“Es varu minēt lietas, kuras mīlu, bet neteikšu, ka tās ir kādi īpaši atsauces punkti manā daiļradē. Es karsti mīlu Pučīni un Verdi, “Traviatu”. Visus šos stāstus, kuri tevi pašu ievelk kāda iekšējā pasaulē. Man patīk justies aizkustinātai. Es dievinu “Rožu kavaliera” trio! Gribētu kādudien ko tādu iespēt pati, bet zinu, ka vēl neesmu tam gatava.”