Par koncertu
Svētdien, 17. decembrī, Rīgā, kultūras telpā “Hanzas perons” notiks īpašs, jo rets amerikāņu dziesminieces un performanču mākslinieces Baby Dee koncerts.
Pirms piecpadsmit (!) gadiem, 2008. gada novembrī, Baby Dee Rīgā viesojās pirmoreiz. Tobrīd nesen klajā bija nācis viņas albums ‘Safe Inside the Day’, ar kuru māksliniece sāka izpelnīties plašāku ievērību. Ja pirms tam Dī (Baby Dee īstais vārds ir Dī Norisa (Dee Norris)) atpazina kā ielu un performanču mākslinieci un plašāku muzikālo kolektīvu dalībnieci (‘Current 93’, ‘Antony and the Johnsons’ u. c.), tad kopš minētā ieraksta mākslinieci daudzi sāka uzskatīt par dekādes ekstravagantāko atklājumu.
Pēc ‘Safe Inside the Day’ dienasgaismu ieraudzījuši gan studijas ieraksti ‘A Book of Songs for Anne Marie’ un ‘Regifted Light’, gan koncertieraksts ‘Baby Dee Goes Down to Amsterdam’, gan kopīgi ar Little Annie izdotais ieraksts ‘State of Grace’. 2013. gada jūnijā Baby Dee atgriezās Latvijā jau ar trim koncertiem – Rīgā, Liepājā un Cēsīs. Jau tovasar mūziķes prātā bija jauns ieraksts – ‘I Am a Stick’, kurš izdevniecības ‘Tin Angel Records’ paspārnē klajā nāca divus gadus vēlāk. To ierakstīt palīdzējuši bundzinieks Alekss Neilsons (Alex Neilson), saksofonists Kolins Stetsons (Colin Stetson) un vēl vairāki viesmūziķi. Ar šī albuma dziesmām Latvijas publikai tika iepazīstināta vēl vienā koncertā Cēsīs vasaru vēlāk pēc ieraksta klajā nākšanas.
2018. gada nogalē, īsi pirms koncerta ‘National Sawdust’ Bruklinā, Baby Dee paziņoja, ka aiziet no skatuves. Met mieru koncertēšanai. Minētā koncerta organizators Skips Šīrijs (Sxip Shirey) izteicās, ka “Leonards Koens sacerēja vienu ‘Hallelujah’. Baby Dee tādas ir sarakstījusi vismaz desmit. Man viņa ir mūsu laika ievērojamākā un ietekmīgākā dziesminiece. Esmu pārliecināts, ka daudzas no viņas sacerētajām dziesmām ar laiku kļūs par dziedātāju kanonu.”
Pārcēlusies uz dzīvi Nīderlandē, Baby Dee apņemšanos nemuzicēt uz skatuves šos gadus ir turējusi. Izņemot dažus gadījumus. Vienu – pagājušā gada rudenī, kad piekrita viesoties festivālā “Zemlika” un muzicēt uz Dāvida Kļaviņa radītā instrumenta Una Corda M189 Durbes luterāņu baznīcā. Otrs izņēmums gaidāms drīz, decembrī māksliniecei viesojoties “Hanzas peronā” Rīgā.
“Budistu uzskats ir tāds, ka sūdi nenotiek. “Sūdi notiek” savā ziņā ir tāds bezcerīgs teiciens. Tas neatstāj telpu iespējai, ka tu pats kaut ko vari darīt. Ja sūdi notiek, tad tu vienkārši esi pakļauts apstākļu varai. Bet, ja es uz to skatos tā, ka, ja sūdi notiek, tad vainīga ir manis pašas rīcība vai nu tagad, vai agrāk, šajā dzīvē vai iepriekšējā, tad tas nozīmē, ka manis pašas spēkos ir kaut ko mainīt. Es neko daudz nevaru darīt ar to, ka sūdi notiek, – teiksim, es saslimstu ar vēzi vai kaut kas tāds –, bet manā varā ir noteikt, kā es ar to tieku galā. Ja es to daru slikti, tad sekas būs vēl sliktākas, bet, ja es to daru ar cieņu un cenšos nebūt kretīns, tad arī sekas būs labas. Tas ir tāpat kā ar Maksimu – kad viņam nocirta roku un izrāva mēli, vai tur vienkārši sūdi notika?” sarunā ar melnbalta Rīgas žurnāla pārstāvi pirms laika teikusi Dī. Lai kā netulkotu viņas piekrišanu atgriezties uz skatuves mūsu galvaspilsētā, skaidrs, ka sekas būs labas, jo atgriešanās notiks ar cieņu un nebūšanu kretīnam.